Kāpēc Tu jūties apjukusi, pat ja dzīvē viss ir normāli?

Ir tādi rīti, kad Tu pamosties un viss it kā ir savās vietās.

Māja ir. Darbs ir. Cilvēki apkārt ir. Dzīve kustas uz priekšu.

Un tomēr iekšā ir sajūta, kuru grūti nosaukt vārdā. Ne īsti skumjas, ne nogurums. Drīzāk klusa neskaidrība. Tāda kā tukša vieta, kurai it kā nevajadzētu būt.

Tu dari lietas, ko vienmēr esi darījusi. Tu pildi savas lomas. No malas pat varētu likties, ka viss ir kārtībā.

Bet Tu pati jūti, ka kaut kas nav līdz galam.

Un bieži šajā brīdī sākas šaubas par sevi. Varbūt es pārāk daudz domāju. Varbūt man vienkārši jāpārstāj analizēt un jādzīvo.

Es šo sajūtu pazīstu ļoti labi.

Ir posmi, kad Tu dari visu pareizi, bet iekšā nav miera. It kā Tu ej uz priekšu, bet vienlaikus kaut kas Tevi velk atpakaļ.

Un patiesībā šeit nav runa par to, ka ar Tevi kaut kas nav kārtībā.

Šī sajūta ļoti bieži parādās brīdī, kad cilvēks ir attālinājies no sevis.

Ne tāpēc, ka viņš to būtu izvēlējies. Bet tāpēc, ka dzīve ir aizgājusi pa savu ceļu. Pienākumi, gaidas, pieradumi. Un Tu lēnām sāc dzīvot pēc tā, kas ir jādara, nevis pēc tā, kas ir Tavs.

Tas nenotiek vienā dienā. Tas notiek pakāpeniski.

Un vienā brīdī Tu vairs īsti nezini, ko Tu gribi. Nevis tāpēc, ka Tev nav vēlmes. Bet tāpēc, ka Tu viņu vairs nedzirdi.

Bieži šajā vietā cilvēks mēģina darīt vairāk. Sakārtot sevi, uzlikt disciplīnu, sākt no pirmdienas. Bet jo vairāk Tu dari, jo lielāks var kļūt iekšējais nogurums.

Jo Tu dari, bet ne vienmēr pareizajā virzienā.

Ir trīs pazīmes, kuras es ļoti bieži redzu sievietēs, ar kurām strādāju.

Pirmā. Tu dari daudz, bet nejūti gandarījumu. Ir sajūta, ka visu laiku kaut kas vēl jādara, bet nav īstas piepildījuma sajūtas.

Otrā. Tev ir grūti pieņemt lēmumus. Pat pavisam vienkāršus. Ne tāpēc, ka Tu nevari, bet tāpēc, ka iekšā nav skaidrības.

Trešā. Tu bieži jūties kā uz autopilota. Tu reaģē uz dzīvi, nevis apzināti izvēlies.

Un šeit ir tas punkts, kur ir svarīgi apstāties.

Nevis tāpēc, lai visu uzreiz mainītu. Bet lai sāktu sev uzdot vienkāršu jautājumu.

Kur es šobrīd esmu?

Ne kur man vajadzētu būt. Ne ko dara citi. Bet kur es esmu savā iekšējā sajūtā.

Jo skaidrība nesākas ar plānu. Tā sākas ar godīgumu pret sevi.

Kad Tu to atļauj, parādās nākamais solis. Ne uzreiz liels. Bet pietiekami skaidrs, lai Tu sāktu kustēties citādi.

Apjukums nav kļūda. Tas ir signāls.

Un bieži tas ir pats pirmais solis uz to, lai Tu sāktu dzīvot vairāk saskaņā ar sevi, nevis tikai ar to, kas no Tevis tiek sagaidīts.

Ja Tu šo sajūti, nesteidzies to apslāpēt. Labāk mēģini to saprast.

Un tieši šeit sākas īstā skaidrība.

Kur Tu šobrīd esi savā iekšējā stāvoklī

Tests, kas palīdzēs Tev labāk saprast, kur Tu šobrīd esi savā iekšējā ceļojumā.